ATSKATS UZ KONFERENCI — “Pirts Latvijas kultūrtelpā”
Pirts sestdienas var būt dažādas. Nesen pirts kopiena piedzīvoja citādāku, īpašu pirts sestdienu kopā ar tradicionālās kultūras sargiem un pētniekiem, kad visi pulcējāmies pirts tradīcijai veltītā konferencē “Pirts Latvijas kultūrtelpā: mantojums, šodienas iespējas un izaicinājumi”.
Tā bija diena satikšanās priekam, sarunām un pārdomām, sapratne var rasties tikai tur, kur satiekas atklāti viedokļi un cilvēki izvēlas sadzirdēt, izprast un ieraudzīt vienojošos zelta graudus, vienlaikus cienot vienam otra unikalitāti un pieredzi.
Līdz ar pirts tradīcijas iekļaušanu Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ir nostiprināts pirts tradīcijas kodols, kas vieno pirtī gājējus visos Latvijas reģionos — no liela līdz mazam, no ģimenē mācīta līdz pirts skolās gājušam: uguns, ūdens, Latvijas augi un ģimene.
Paldies, paldies pirts kūrējam
Paldies ūdens nesējam
Paldies slotas sējējam
Paldies mugur’ pērējam (Tdz 55374,2)
Šī savulaik pierakstītā latviešu tautasdziesma precīzi iezīmē senās pirts norises, kas nav daudz mainījušās arī mūsdienās. Cilvēki joprojām turpina iet pirtī, lai attīrītu ķermeni, uzturētu veselību un dziedinātos saiknē ar dabu, vienlaikus mūsdienās pieaugot arī atpūtas, labsajūtas un sociālajai nozīmei.
Pirts tradīcija pamatu pamatos turpina dzīvot ģimenēs — tikai nojaušot par to, kas notiek aiz maziem lodziņiem un aizvērtām durvīm lauku sētās, jo latvieši ir talantīgi savējo lutinātāji un muguriņu pērēji.
Ir patiess prieks arī par tradīcijās balstītu profesionālo pirtniecību, kur pirtnieki godā tradīciju un pirtī rosās ar cieņu pret savām saknēm un dabu. Šādas pirtis kļūst par dzīvu tiltu cilvēkiem, kuriem nav savas pirts vai pieredzes, bet ir vēlme atsaukties senču balsij, meklējot līdzsvaru mūsdienu steidzīgajā dzīves ritmā.
Paralēli Latvijā attīstās arī profesionālā pirtniecība, kur dažkārt cilvēku pieprasījums un mūsdienu veseluma uzturēšanas tendences aizved pirti tuvāk dažādām terapijām un eksperimentiem, pielāgojot pirts procedūras mūsdienu labsajūtas praksēm, modes tendencēm un klientu pieprasījumam.
Akkurāt kā sklandraušu meistari, kuri mūsdienās cep arī biezpiena, rabarberu, ābolu vai speķa raušus. Tomēr ikviens, kurš kaut reizi baudījis tradicionālo kartupeļu un burkānu rausi, atcerēsies to īpašo recepti, garšu un sajūtu — un zinās, kur meklējama īstā garša un sākotne.
Šis piemērs labi iederas arī tradicionālās pirts sajūtai, jo latviešiem tradicionāli pirtsslotas un skrubis aug mežā un pļavā un savijas ar mantotām vai iegūtām zināšanām par augu pielietošanu pirtī.
Kad pēc gadu desmitiem visa pasaule būs aizskrējusi laikam pa priekšu un eksperimentos aizmirsusi sākotni, tad pirts kodolā mūs joprojām gaidīs miers un līdzsvars, ko dod pirts tīrā vienkāršība — uguns, ūdens, augi un ģimenes kopības sajūta.
Sakām paldies ikvienam, kurš piedalījās ar domu vai klātbūtni. Sirsnīgu paldies sakām visiem izcilajiem lektoriem, diskusijas dalībniekiem un atbalstītājiem par kopā būšanu, dalīšanos un ieguldījumu, un klausītājiem - par dzīvo interesi latviskās pirts tradīcijas saglabāšanai un attīstībai.
Tiem, kuri nebija klātesoši - Konferences video ieraksti ir pieejami mūsu YouTube atskaņošanas sarakstā: https://youtube.com/playlist...
Foto mākslinieks: Guntars Indriksons
Lai turpinās un stiprinās pirts tradīcija Latvijā!
