AUGI UN TĪRĪBA PIRTĪ - Olitas Puriņas pirts mācību diena Dorītes pirtī, Ķekavas novadā.

Olita Puriņa dalās pieredzē, kad 2013. gadā, sāka mācīties Lielzemeņu pirts skolā, viņa bija cilvēks, kura nekad negribēja būt pirtniece, jo bija grūti izturēt karstumu. Viņa gribēja tikai pamācīties par augiem un gūt padomu, kā pareizāk iet pirtī. Tomēr, ir tāds teicins - bet nekad nesaki “nekad”, jo tieši mācību ceļš Olitai viņai iedeva ticību, ka viņa var būt arī pirtniece. 

Dievam ir ļoti laba humora izjūta, un pirts izvēlējās Olitu un Olita izvēlējās pirti. Lielzemenēs, mācību procesa laikā, Olitai piedāvāja būt par modeli ļoti karstā pērienā, un pēc tā parādījās lielais neapzinātais pirtnieka spēks,par kuru viņa pat nezināja. Tajā reizē, pēc sava pēriena karstajā pirtī, viņai vēl bija spēks, nopērt un noskrubēt savus kursa biedrus. Tā sākās Olitas un pirts stāsta dzimšana. Viņa atklāja savu pirtnieka spēku un to, ka prot pārvaldīt pirts gara spēku. Pirts atvēra Olitu tādu, kādu mēs viņu šobrīd pazīstam. 

Olita tur godā senču mantojumu pirtī un ikdienā. Tradīcija, ir Olitas ikdienas neatņemama sastāvdaļa, gada ritms gadskārtās un cilvēka mūža godi. 

Olitai arvien patīk karstas pirtis. Pirts tā ir absolūti ideāla transformācijas vieta. Citreiz, lai dzīvē notiktu pārmaiņas ir jāatļauj sev kārtīgi uzsilt. Piemēram, priedes sēklai ir grūti izdīkt, ja tai pāri nepāriet ugunsgrēks, vai jauna zāle nevar izaugt, ja nav vecā nopļauta.

37-38 grādos pirtī ir iespējams dziļāk izsvīt, bet tad ilgums un lēnība ir tie svarīgākie atslēgas vārdi. Tad nesanāk pirts pa 2 stundām un prom. Paņēmiens - lēnām, dziļi un ilgi – izsildīšanās dod to efektu latviskā pirtī, kad cilvēkā ieslēdzas dziedinošais efekts, kad cilvēks bauda pirts rāmumu un nekur nesteidzas, lai cik tas katram laiku prasītu, un izsilda dziļākos slāņus, tādējādi iekustinot organism dziļāk, attīrot arī dziļākus slāņus. Un tad sākas augu darbs mūsu latviskā pirtī, kad cilvēks ir viscaur mierīgs, izsildīts un gatavs saņemt. 

Telpa ir svarīga, kā tā iekārtota, kas tajā atrodas. Austrumos un ziemeļos mājo tīra, sudraba enerģija, ko apzinoties ir vieglāk veidot pirts telpu. Vīrišķā enerģija pirtī izpaužas kā karstums un pēršana, tā ir Dievišķā plūsma, tā kas iet uz augšu. Sievišķā enerģija mājo horizontālajos procesos - čubināšanā, skrubēšanā, tā rada telpu un izlīdzināšanos, kas ir svarīgi pirti procesā. 

Pirtī nav pareizi vai nepareizi, bet dažas lietas Olita aicina ievērot. Piemēram, sakaltētus augus nekad nejauc ar sāli, jo sāls strādā ātri, bet kaltētiem augiem vajag vismaz 20-30 minūtes, lai tie iedarbotos. Arī šajā augu iedarbības apstāklī kļūst skaidrāks, kādēļ mūsu pirtis ir lēnas un ģimeniskas, jo latviskā pirts nemīl steigu. Svaigus un žāvētus augus var likt kopā, jo tad tos svaigos var piemalt klāt.  Svaigiem augiem, skrubī, var pievienot arī  sāli vai sodu, kā abrazībo tīrītāju.  Arī lazdu skaras un pūpoli ir lieliski nesējaugi skrubjos. Pūpols vispār ir kā veseluma simbols, kas ļauj cilvēkam apzināties un teikt: “Es esmu vesela/-s, visas manas dvēseles daļiņas ir mājās.” Lielisks ir pūpolu un kārklu lapu skrubis. 

Olita uzsver, ka katrs augs, katra zālīte, pieskaroties cilvēkam, spēj cilvēku dziedināt, un stāsta daudz par augiem. Pirtī ir vieta arī garšvielām skrubī - ķimenes, krustnagliņas, koriandrs, kardamons u.c. 

Katra auga daļa pieder kādai no stihijām, piemēram, saknes zemes,  ziedi būs uguns enerģija. Zinot šīs īpašības, pirtī, izmantojot augu enerģijas, var stiprināt arī cilvēkam trūkstošo vai izlīdzināt par daudz esošo. Mūsu senči zināja, ka tīram ķermenim un mentālai veselībai ir visgiešākais sakars. Ne velti mums ir teiciens, tīrā miesā vesels gars. Tāpēc ir svarīgi pirtiņā dziļi izsildīties un noberzt ādu, lai miesa ir tīra. Savukārt aukstuma kontrasts (dīķis, āliņģis, auksts spainis, duša vai tml.) ir nepieciešums, lai notīrītu garu. Tikko, kā tavs ķermenis saņem kontrastu, tā iet prom, atbrīvojas mazie “dadzīši” un cilvēks, viss kopumā, paliek balts un tīrs. 

Katram kokam, katram augam ir nozīme.Vītola skrūbis ir lielisks pie saslimšanām. Apses lapiņas pirtī strādā katram cilvēkam citādāk, bet vienmēr enerģiju un informāciju attīroši. Tā ir vienīgā pirtsslota, ko lieto vienreiz un vienam cilvēkam, bet pēcāk sadedzina. Olitas pirtī nav apses lāvas, jo apse ļoti visu uzsūc. Pirts lāvas un sienu apdare šeit ir no melnalkšna un tiek sauktas par “pirts kleitu”, kas šad tad un tad ir jāmaina, lai kleita būtu smuka un tīra. 

Kadiķi nekad neaiztiekam vasarā( jo tad augam daram pāri izplatot bīstamo kadiķu slimību, bet ziemā tas ir fantastisks palīgs un sargs, kuru var lietot kā kvepeklīti, pirtsslotiņu un masāžas rīku, kā arī malt skrubī. Skujeņu jaunie dzinumi arīdzan ir lieliski sasaldēti vai samalti skrubī. 

Olitai ir arī savs stāsts par medu. Pieredze rāda, ka alerģija pret medu pārsvarā ir tiem cilvēkiem, kuriem ir nepatika pret jauniem, veiksmīgiem cilvēkiem. Un to var novērot jau no piecu gadu vecuma, kad bērns sāk gūt savas personīgās pieredzes. Tas skaidrojams ar uzskatu, ka bites ir gaismas gani un Dieva sūtņi zemes virus, kas nes gaismu, Dievišķo struktūru, bet ja cilvēkam ir iekšējais protests, tad klāt ir alerģija. Pirtniece aicina interesēties par psihosomātiku, kā kādas slimības vai izpausmes parādās mūsu dzīvēs, jo cilvēks ir daudzšķautnaina, holistiska būtne, kur ķermenis atspoguļo arī to, kas notiek psihē un dvēselē, un var daudz pastāstīt ar ko cilvēka jāstrādā, lai pats sev palīdzētu. Olita uzskata, ka cilvēkam nevar “uzāķēties” nekas no tā, kas nav viņa. Katrs āķītis, kas atnāk pie tevis ir dots, lai pastiprinātu un motivētu to risināt.

Pirtnieces skaitītās tautasdziesmas un sagatavotie izdales materiāli daudz stāsta par augiem. Piemēram, kļava ir par līdzsvaru. Bērzs par beznosacījumu mīlestību, kurš arī lieliski tīra ādu, turklāt, bērza darva ir īpaši dziedinoša substance. Iesaka pirtī liepu vīšķus un ziepeņu ziedus, kas lieliski šūmējas pirtī, savukārt, viršu vīšķi ir par mīlestību un komunikāciju. Pirtniece daudz un vērtīgi stāsta par cilvēka uzbūvi un mūsu dzīvi saules gada ritā. Atbilstoši gada ritmam veido arī pirts notikšanas. Olita: “Pirts ir dzīves bauda un māksla, un dzīves darbs. Visupirms, darbs ar sevi, kurā tik lieliski palīdz mūsu pirts un augi, kurus aicinām pirtī.”

Šī bija septītā tikšanās projekta“ Ķekavas novada PIRTS DIENAS. Mācības par pirts zinībām un veselīgu pirtošanos.” ietvaros. Projektu organizē LATVJU PIRTS UN SPA ASOCIĀCIJA sadarībā ar Baldones biedrību „Mežapuķes“. Atbalsta Zemkopības ministrija, Lauku atbalsta dienests un Partnerība Daugavkrasts.