PIRTS KĀ SVĒTKU SASTĀVDAĻA - Lailas Sējānes pirts mācību diena Ķekavas novadā.

Šovasar, šķiet, saulainās un siltās dienas var uz rokas pirkstiem saskaitīt. Un vienā no šādām dienām – 15.jūnijā Ķekavas novada Mīļpirtiņa pulcināja rekordlielu apmeklētāju skaitu - veselus 23 – uz Ķekavas novada sesto Pirts dienu. Jāteic, mācīties gribētāju bija divreiz vairāk kā pieejamo vietu skaits, bet meistarīgās pirtnieces to saskatīja nevis kā šķērsli, bet kā izaicinošu iespēju. 

Tveicīgajā jūnija svētdienā Pirts Raganas – pirtiņas saimniece Laila Sējāne, Santa Matveja un Lienīte Vītiņa bija sagatavojušas ļoti plašu, bagātīgu programmu, lai visi mācību dalībnieki būtu nodarbināti un gūtu jaunas ar pirtslietām saistītas prasmes, tādējādi lieliski ierādot, ka ar pirts darīšanas var būt arī kā svētku sastāvdaļa ar jēgpilnu piepildījumu. 

Izmantojot brīdi, kad daba tuvojas pilnbreidam, pirts mācību diena sākās ar vainagu pīšanas meistarklasi, kur katrs dalībnieks – sieva vai vīrs – varēja apgūt vainagu pīšanas prasmes, iepinot tajā gan līdzpaņemtos, gan Pirts RaGanu sarūpētos augus. Daudzi apmeklētāji atzina, ka šīs prasmes lieti noder arī Jāņos.

Nākamais uzdevums katram bija sasiet slotiņu no sarūpētajiem koku zariem. Pēcāk katrs savu slotiņu varēja iemēģināt uz pirts lāvas. Arī slotiņu siešanas darbnīca bija ļoti noderīga, jo daudzi no klātesošajiem to veica pirmo reizi. Pirtnieces stāstīja, kādus augus slotiņās lietot, demonstrēja, kā vislabāk siet slotiņu.

Dalībniekiem bija iespēja gatavot skrubi, smalcinot svaigus augus – gan garšaugus, gan dažādus ziediņus, un samaisot ar sāli pēcāk baudīt savu unikālo skrubja maisījumu pēc karsēšanās pirtī.

Pirts dienas apmeklētāji mācījās aust pirts zālīšu un ziedu paklājiņu, kuru var izmantot pirtī uz lāvas gan svaigā veidā, gan kaltētu. Īpaši uzteicama svaigā paklājā ir lupīnu izmantošana, ņemot vērā auga invazīvo raksturu un Latvijas dabas fonda aicinājumu plūkt lupīnas, lai mazinātu to izplatību. Jāteic, lupīnas bagātināja uzaustos paklājus ar dažādām nokrāsām, un paklāji izdevās rakstaini un krāšņi. 

Lienīte Vītiņa aicināja pirts dienas apmeklētājus izgatavot savu īpašo amuletu no trejdeviņām zālītēm, un katram savā amuletā ierunāt, iedomāt to, kas viņam tobrīd visvairāk vajadzīgs. Ļaudis devās mājup ar amuletiem, kuros ieaustas tādas zālītes kā lupstājs, kumelīte, smaržīgā ābolmētra, citronmelisa, vībotne, avenājs un citas vērtīgas, aromātiskas zālītes, nostiprinātas ar sarkanu dzīparu. 

Daudzām sievām jaunatklājums bija ziedu un zālīšu hidrolāta gatavošanas meistarklase, ko vadīja pirtniece Santa Matveja. Turpat pirtiņas pagalmā dienas iesākumā sildīties uz mērenas uguns tika likts liels katls ar nelielu ūdens daudzumu un restīti. Uz restītes tika uzlikts stikla trauks, kurā pēcāk satecēja hidrolāts. Savukārt uz restītes apkārt stikla traukam, bet tā, lai nepieskaras ūdenim, visiem dalībniekiem piedaloties, tika saliktas dažādas sarūpētās zālītes un ziedi. Pie tam katrs dalībnieks izteica vēlējumu un nodomu, ko šī zālīte īstenos. Katla virsma vāka vietā tika nosegta ar metāla bļodu, kurā bija ieliets ūdens. Katram mācību dalībniekam ik pa brīdim bija jāpārbauda, vai šis ūdens ir kļuvis silts, un tādā gadījumā jānomaina pret aukstu ūdeni, jo tieši metāla bļodā esošais vēsais ūdens nodrošina hidrolāta veidošanos uz bļodas ārējās sienas, kas attiecīgi satek zemāk esošajā stikla bļodā. Pirts dienas noslēgumā unikālais un neatkārtojamais, tikai šajā dienā gatavotais hidrolāts bija gatavs, un katrs pirtsmīlis varēja atsvaidzināt savu sejas ādu, baudot unikālo augu maisījumu. Pirts dienā tapušajam hidrolātam bija bagātīgs pļavas zālīšu un ziedu aromāts, ņemot vērā augu bagātību, kas tika pievienoti hidrolāta tapšanā. 

Pirtnieces dalījās ar saviem pirts pieredzes stāstiem un atklāja, ka šī diena ir īpaša, jo tieši pirms 7 gadiem dzimusi Pirts RaGanu apvienība, kuras būtība ir radīt pirtsmīļiem pirts procesa baudījumu ar prieku, vieglumu un humoru. Šos visus trīs jutām klātesošus visas pirts dienas garumā, un katrs paņēmām mazu drusciņu arī līdzi. Par godu RaGanu dzimšanas dienai baudījām Santas pašcepto gardum gardo, skaiti rotāto torti.

Ņemot vērā lielo dalībnieku skaitu un pirts ietilpību, pirtnieces rada praktisku un izklaidējošu risinājumu pirtošanās secības noteikšanai, izlozi veicot ar augiem, kur katrs augs nozīmēja attiecīgu rindas kārtu. Tā nu 4 dalībnieki uz vienu dienu kļuva par Āboliņiem, un kopīgi devās pirtī, citi 4 – par Māruķītēm, un sagaidīja savu kārtu, savukārt citi 4 – par Maijrozītēm, un tā tālāk, līdz visi pirtsmīļi bija izbaudījuši pirts procedūras kompakto versiju, iemēģinājuši pašskrubēšanos un pašpērienu.

Vairāki pirtsmīļi atzina, ka pirmo reizi pirtī piedzīvojuši latviskas tautiskas mūzikas pavadījumu, kas papildināja baudījumu un sniedza noskaņu. Pirts RaGana Lienīte dalījās, ka ideju šai praksei smēlusies dažādās starptautiskās pirts sacensībās un festivālos ārpus Latvijas, kur pirtnieki savos priekšnesumos nereti noskaņas radīšanai izmanto mūzikas ierakstus. Kāds rumāņu pirtnieks savā performancē pat bija izvēlējies tautasdziesmu latviešu valodā, jo viņam patika mūzikas radītās sajūtas.  

Pirtnieces pagalmā esošajā ugunskura vietā bija uzbūrušas veldzēšanās stūrīti. Ugunskura katlā ielieto vēso avota ūdeni papildināja svaigi griezti rabarberi, āboli, zemenes, citroni, jasmīnu un citi ziedi, kas saulītei spīdot bagātināja ūdeni ar svaigu un spirdzinošu garšu, un bija patiess baudījums gan garšas kārpiņām, gan acīm. Augļ- un ziedūdenim tviecīgajā vasaras dienā bija liela piekrišana. Un daža laba saimniece devās mājās ar vēl vienu skaistu ideju ziedūdens noformēšanai uz savu ģimenes viesību galda.

Kā punktiņš uz “i” bija pirtsmīļu labsajūtai sarūpētā baļļa, kurā mērcēties pēc kārtīgas izsvīšanas pirtiņā.

Diena pilna darīšanu, lai nemanāmi, rotaļīgā veidā, līdztekus pirts zinībām, iemācītu pirtsmīļiem, ka pirts un ar pirti saistītās darīšanas var kļūt par lielisku svētku kodolu, kur atpūta mijas kopā ar vērtīgām pirts zinībām viesiem. Vērtīga atziņa, ko ved sev līdz katrs šīs mācību dienas apmeklētājs. 

Šī bija sestā tikšanās projekta“ Ķekavas novada PIRTS DIENAS. Mācības par pirts zinībām un veselīgu pirtošanos.” ietvaros. Projektu organizē LATVJU PIRTS UN SPA ASOCIĀCIJA sadarībā ar Baldones biedrību „Mežapuķes“. Atbalsta Zemkopības ministrija, Lauku atbalsta dienests un Partnerība Daugavkrasts.

Projekta mērķis - veikt mācības Ķekavas novada iedzīvotājiem pie novada pirtniekiem par pirts zinībām un veselīgu pirtošanos nolūkā kopt un uzturēt vienu no kultūrvēsturiskajām vērtībām – latvisko pirt               

Vairāk informācijas par projektu: https://latvjupsa.lv/pirts-zinibu-dienas-kekavas-novada/