04.10.2025. Ķekavas novada pirts zinību svētki - Ķekavas pirts zinību dienu 2025 noslēguma pasākums

Ķekavas novada pirts zinību svētki

Projektu “Ķekavas novada PIRTS DIENAS. Mācības par pirts zinībām un veselīgu pirtošanos” 4.oktobrī noslēdzām ar vareniem pirts zinību svētkiem, kas Ķekavas novada Jaunsilā, viesu namā “Ābeles” pulcēja vairāk kā 50 dalībniekus.

Svētkus atklājām ar deviņu novada pirtnieku un viņu palīgu godināšanu, atceroties projekta norisi deviņu mēnešu garumā. Kā pirtniekiem ierasts, ieskandinājām vietu ar tautas dziesmām.

Arī Ķekavas novada pirts zinību svētkos, līdzīgi kā visās deviņās pirts dienās projekta ietvaros, dalībniekiem bija iespēja gūt gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas, kas saistītas ar pirti.

Svētkus ar savu zināšanu un prasmju bagāžu bagātināja četri lektori:

Sarmīte Strautmane dalījās pieredzē par dārzaugu dziednieciskajām īpašībām, Elvīra Lapsa – par mikrobiomu un tā saistību ar pirti, Ivita Pičukane dalībniekus izglītoja par multisensorajām pieredzēm pirtī, savukārt Viļņa Lejnieka vadībā svētku dalībnieki varēja praktizēties plašajā viesu nama pirtiņā, kas vienlaicīgi spēja uzņemt līdz pat 15 pirtsmīļus.

Augu garīgie aspekti. Kā augi palīdz cilvēkam dzīvot labāk.

Sarmīte Strautmane lekciju par augiem bagātināja ar līdzi paņemtajiem dārza augiem, stiprinot svētku dalībnieku zināšanas par augu daudzveidību un to ārstnieciskajām īpašībām. 

Sarmīte teic, ka augi nemelo. Augi sniedz vēstījumu, kādas īpašības mums vajag aktivizēt, un arī risinājumu. Katram augam ir savs spēks, ar ko tas gatavs dalīties ar cilvēku. Dzīvojot laukos, var pavērot, kādi augi pārsvarā aug cilvēka apkārtnē, un attiecīgi secināt, kāds aspekts konkrētam cilvēkam savā dzīvē jāstiprina. Augi palīdz noturēt iekšējo stabilitāti, dod spēku darīt savas lietas, iet savu dzīves ceļu. Sarmīte uzskata: katram cilvēkam “jāsadraudzējas” ar pieciem augiem, jāizzina šo augu īpašības, jāiemācās iepazīt šie augi no saknēm līdz augļiem. Tas palīdz noturēt savu dzīvi dievišķā kārtībā.

Sarmīte visus augus iedala ēdamos, neēdamos un indīgos. Ēdamie augi spēcina cilvēkus katrs ar savu enerģiju. Indīgie augi lietojami mazās devās atsevišķos gadījumos. Neēdamo augu enerģijas ir specifisks instruments konkrētu mērķu sasniegšanai.

Sarmīte min, ka labs cilvēks ir tas, kas ir labs sev un citiem, kas sargā sevi un citus, lai tie labu dzīvi dzīvo. Un te labi iederas pirts, jo pirtī izmainītā apziņas stāvoklī cilvēks kļūst labs.

Augus vācot, jāņem vērā, ka augam ziedot, tas visu enerģiju koncentrē ziedā. Kad augs novākts, tas uzreiz pirms kaltēšanas sagriežams mazos gabalos.

Piemēram, dārzbēglis zeltslotiņa, kas ļoti savairojusies Rīgas apkārtnē, vēsta par programmas maiņu, un var secināt, ka visai sabiedrībai jāmaina programmas. Mūs biedē nezināmais, savukārt bailes cilvēka ķermenī patveras nierēs. Zeltslotiņa līdz risināt nieru kaites, un tā lietojama mazās devās, jo pārmaiņas jāievieš pakāpeniski. 

Savukārt muskatsalvija līdz būt godīgiem pret  un par sevi, nedomāt stereotipiskas domas. Auga vēstījums ir “dzīve ir laba”.  Tējā var lietot visu augu – lapas, ziedus, saknes. Dziednieciskā salvija savukārt sievietēm pilnbriedā palīdz pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir.

Visas mētras (upes mētra, piparmētra, kaķu mētra u.c.) ir atbildības stiprinātājas. Kad atbildam par savu dzīvi, esam mierīgi. Savukārt, ja pietrūkst atbildības, cilvēks nav brīvs, vai arī, ja atbildības ir par daudz, cilvēks var dusmoties uz citiem, ka tie nedara pietiekami.

Sarmīte uzskata, pie mājas jāļauj augt nātrēm, jo tās ir robežu sargs, kas palīdz būt “stingri ar abām kājām uz zemes”. Ar svaigām nātrēm var nopērt pēdas pirtsmīlim, lai tas atgriežas realitātē, ja pārāk “atrāvies no ķermeņa” pirts procedūras laikā.

Rozes palīdz sievietēm sevi cienīt un atvērt cieņpilnu mīlestības telpu sev un citiem. Rozes ziedus var izmantot pirtī, ja tie nav apstrādāti ar ķīmiskām vielām.

Rudene ir mīlestības augs, kam latviskais nosaukums cēlies no lietuviešu valodas. Savukārt Kurzemē raudeni sauc “labdūšis”. Raudene līdz sakontaktēties ar savu labāko daļu, noticēt sev un saņemt drosmi, kad drosmes trūkst un ir sajūta, ka neko nevaru izdarīt. Raudene arī mazina skopumu, sniedz gatavību darīt labu citiem bez aizvainojuma sajūtas vai aizdomām, ka tiec izmantots. Raudene līdz vairot labo.

Lavanda uzrāda cilvēka traumas, ļauj ieskatīties sevī, un ļoti spēcīgi nomierina.

Ļoti spēcīgs augs ir mārrutks. Tas izvada sāļus, mazina sāpes, likvidē iekaisumus. Uz sāpošām locītavām, muguras var likt mārrutku lapas.

Kaltēta meža dipsaka sakne līdz Laima slimības gadījumā. Meža dipsaks ir divgadīgs, un sakne vācama pirmā gada rudenī.

Etiķkoka lapas arī rudenī ir svaigas un izmantojamas pirtsslotās svaigā veidā. Tas iedod sajūtu, ka “esmu laba/labs, jo esmu”. Etiķkoka augļi satur C vitamīnu, tos var kaltēt, samalt pulverī. 

Kļavlapu ozola slotas sniedz enerģiju vīriešiem brieduma gados, savukārt mūsu ozols – jauniem vīriem, jo tas aktivizē hormonālo sistēmu vīrišķo daļu - tostesteronu. Sievietēm nevajadzētu bieži pērties ar ozola slotām, bet šad tad ir pieļaujams. Ozola zariņš citu koku slotās aktivizē attiecīgo koku enerģiju. Sarmīte īpaši piesaka nelietot vienas un tās pašas ozola slotas pirtī atkārtoti, jo nākamjā reizē tās nevis dos, bet paņems enerģiju.

Cenšoties dzīvot saskaņā ar sociālajiem noteikumiem, cilvēki nereti melo sev, un tādēļ slimo. Tādos gadījumos līdzēs, ja pirtsslota būs gatavota no oša koka zariem. Osis neļauj melot sev.

Eikalipta slotas Sarmīte neiesaka lietot veseliem cilvēkime, iesaka izmantot tad, ja cilvēkam ir augšējo elpceļu iekaisumi, jo augam netīk bezdarbība.

Mikrobioms un pirts

Pirtnieces, vecmātes un dūlas Elvīras Lapsas lekcijā minētie fakti pamatojas zinātniskos pētījumos. Elvīra teic: mikrobioms ir visu mikrobu, piemēram, baktēriju, sēnīšu, vīrusu un to gēnu, kopums, kas dabiski dzīvo uz mūsu ķermeņa un mūsos un ietekmē mūsu veselību un labsajūtu. Var teikt, ka balstoties uz gēnu un šūnu skaitu, mūsos ir vairāk mikrobu gēnu un šūnu, kā cilvēka gēnu un šūnu, tādēļ mikrobioma sastāvs ir būtisks. Mikrobioms atrodas uz ādas, deguna un mutes dobumos, vēdera dobumā un uroģenitālajās sistēmās. 70% no mikrobioma iegūstam no vecākiem, savukārt 30% - dzīves laikā. Elvīra uzsver, ka antibiotiku lietošana būtiski kaitē cilvēka dabiskajam mikrobiomam. Zinātnieki lēš, ka 1/3 no cilvēces mikrobioma ir zaudēta pēdējā laikā saistībā ar medicīnas un tehnoloģiju attīstību, kas ir palielinājis dažādu slimošanu apmērus, piem., astma, celiakija, liekais svars, autoimūnās saslimšanas, diabēts, alerģijas, garīgās saslimšanas, sirds-asinsvadu saslimšanas.

Elvīra uzsver mājdzemdību un zīdīšanas nozīmi veselīga mikrobioma nodošanā jaundzimušajam. Viņa atzīst, ka slimnīcu sterilā vide mazina dabiskā mikrobioma pozitīvo ietekmi, savukārt norāda, ka pēdējos gados notiek integrācija starp medicīnas drošību un dabisku dzemdību atbalstu.

Elvīra norāda, ka problēma ar dabiska mikrobioma nodošanu bērniem tiešām ir būtiska, jo kritiski svarīgs ir periods no bērna ieņemšanas brīža līdz otrajam dzīves gadam. Savukārt Eiropā antibakteriālu terapiju grūtniecības laikā saņem aptuveni 80% sieviešu. Vērā ņemami fakti, ka antibiotiķu lietošana grūtniecības 2. un 3.trimestrī 84% gadījumu veicina aptaukošanās risku bērniem pirmsskolas vecumā, savukārt jaundzimušajiem, kuri saņēma antibiotikas pirmajā dzīves nedēļā, gandrīz 2x biežāk attīstās astma.

Mikrobioms regulē imūnsistēmas spēju funkcionēt, orgānu un sistēmu integritāti jeb veselumu, piemēram, zarnu sistēmu, spēju regulēt un balansēt bailes, mentālo veselību, iekaisuma līmeni ķermenī, sāpes, ilgmūžību, miegu un diennakts ritmu.

Elvīra norāda, ka atjaunot zarnu mikrofloru iespējams ar mājās gatavotiem fermentētiem dzērieniem, tonikiem, dārzeņiem, kas pagatavoti ar daudziem laktobacili celmiem un pienskābi veidojošo raugu, kā arī ar mājās gatavotiem fermentētiem piena produktiem, kas fermentēti pietiekami ilgi, lai nodrošinātu laktozes pilnīgu sagremošanu, piemēram, jogurts, krējums, biezpiens, kefīrs u.c. Būtiski lietot arī dabiskos taukus: visus dzīvnieku taukus, sviestu un gī, kokosriekstu eļļu, auksti spiestu extra virgin olīveļļu.

Augi un zarnu mikrobioms

Elvīra atzīst, ka pirtī lietotie augi veicina mikrobioma labvēlīgu attīstību. Piemēram, augu sastāvā esošās vielas (polifenoli, flavonoīdi, tanīni, ēteriskās eļļas) - daudzas no tām ir prebiotiskas vielas, kas veicina noteiktu labvēlīgu baktēriju (piem., Bifidobacterium, Lactobacillus) augšanu. Piemēram, augi, kas satur katehīnus, var mazināt patogēnu baktēriju (piem., Clostridium difficile) skaitu un vienlaikus atbalstīt labās baktērijas. Savukārt augu saknes (piem., alteja, ceļteka, linsēklas) satur polisaharīdus, kas kļūst par barību mikrobiem (prebiotiķi) un veicina īso taukskābju ražošanu. Šīs taukskābes atbalsta zarnu gļotādas veselību un imunitāti. Dažiem augiem (piem., kumelīte, raudene, salvija u.c.) ir tieša iedarbība uz patogēniem, bet tajā pašā laikā tie nebojā visu mikrobiomu, kā to dara antibiotikas. Tiem ir maigi regulējoša iedarbība.

Augi un ādas mikrobioms

Augu ekstrakti un ēteriskās eļļas var samazināt sēnīšu pārmērīgu augšanu, vienlaikus ļaujot attīstīties labvēlīgai mikrobiotai. Piemēram, kliņģerīte un kumelīte maigi nomierina iekaisumu un palīdz atjaunoties mikrobiomu līdzsvaram. Augi, kas bagāti ar polifenoliem (piemēram, rozmarīns) lokāli samazina oksidatīvo stresu un atbalsta ādas barjeru, kas nodrošina mikrobioma stabilitāti. Ēteriskām eļļām ir spēcīga antimikrobiālā darbība, tāpēc lietojot vajag piesardzību. Nelielās koncentrācijās tās var nomākt patogēnus, bet augstās koncentrācijās – traucēt arī labvēlīgo mikrobiomu. Piemēram, tējas koka eļļa ir efektīva pret Propionibacterium acnes (pinnes izraisošās baktērijas), bet sausina ādu, ja lieto neatšķaidītu.

Mikrobioma uzlabošanai pirtī var lietot dabisku kefīru kā aplikācijas uz ādas vai starpenē.

Sodu skrubī var lietot ādas skabuma mazināšanai kā “ātrās palīdzības” līdzekli, bet to nevar lietot ilgstoši, jo ietekmē visu mikrobiomu. Savukārt sāls izraisa defidrāciju baktērijām un sēnēm, tādēļ labi līdz brūču apstrādē un ādas slimību gadījumā. Maiga sāls šķīduma lietošana veicina mikrobiouma līdzsvaru un ādas atjaunošanos.

Pirts kā stresa mazinātājs, t.sk. meditācijas pirtī, peldināšana dabiskās ūdens tilpnēs, staigāšana basām kājām pozitīvi ietekmē arī mikrobiomu.

Multisensorā pieredze pirtī: ķermenis, prāts, sajūtas

Pēdējos piecos gados veiktie pētījumi pierāda, ka regulāra pirts apmeklēšana pozitīvi ietekmē somatiski - kardiovaskulāros rādījumus, endokrīnos rādījumus (hormonus), kā arī imunitāti, kā arī kognitīvos rādītājus - uzlabojas uzmanība, atmiņa; un psiholoģiskos faktorus - samazinās depresijas, nemiera simptomātika, uzlabojas miega kvalitāte. 

Pirtniece un lektore Ivita Pičukane norāda, ka pirtošanas pieredzi ietekmē plašs sajūtu spektrs. Ir būtiski, kā pirtī jūtās ķermenis, prāts, un kādas ir pirtošanās sajūtas. Pirts pieredzē iesaistās visas ķermeņa maņas: redze, dzirde, tauste, smarža, garša, viscerālās/ iekšējās sajūtas.

Perot pirtsmīli pirtī būtiski zināt, ka cilvēka smadzenēm ir tendence veikt t.s. “sensoru atslēgšanu”, kas ir spēja mazināt neinteresantas vai atkārtotas stimulācijas neironu reakciju, lai izvairītos no pārslodzes. Pirtī atkārtota, vienveidīga siltuma vai aromāta stimulācija var izraisīt “ignorēt to, kas nav interesants”, pazeminot subjektīvās stimulācijas intensitāti. “Sensoru atslēgšanu” pirtī var izraisīt  ilgstošas vienveidīgas monotonas darbības, vienveidīgs aromāts, pārlieka pirtsmīļa prāta kontrole, vai arī pārāk liels atslābums, miegainība. Citiem vārdiem, lai pirtsmīlis “neatslēgtu maņas”, būtiski nodrošināt pieredzes un apstākļu maiņu, piemēram, mainot slotu ritmu pēršanās laikā, dzesējot pirtsmīli ar vēsu ūdeni uz lāvas utt.

Ir pētījumi, kas pierāda pirts siltuma pozitīvo iedarbību uz hormoniem.

Ivita norāda, ka zinātniekie pētījumi pamato pirts noderīgumu dažādās dzīves situācijās, piemēram, stresa apstākļos, pēc fiziskas slodzes, kā arī situācijās, kad nepieciešama muskuļu atslābināšana, garastāvokļa uzlabošana. Savukārt ir virkne situāciju, kad ar iešanu pirtī jabūt uzmanīgam.

Lai veicinātu pozitīvo iedarbību uz pirtsmīļa maņām, Ivita aicina pirts procedūru dažādot ar dziedājumiem pirtī, dažādu augu aromātiem, slotiņu švīkstoņu, tvaika mitrumu.

Elpa un pirts – praktiskā meistarklase pirtī

Pirts meistars Vilnis Lejnieks pirtsmīļiem vadīja praktisko meistarklasi “Elpa un pirts”. Procedūra notika divos posmos: attīrīšanās posms un uzpildīšanās posms, izmantojot elpošanu - koherento elpu pirtī. Pirtsmīļi varēja izteikt skaļi vai pie sevis savu pirts procedūras nodomu. Pirtī tika izmantoti augi, smaržas, tika pieaicināts pirts gariņš. Pirmajā elpošanas posmā pacēlās emocijas, otrajā - prieks. Pirtsmīļi pašpērienam varēja izmantot līdzpaņemtās slotiņas. Pēc procedūras pirtsmīļi devās atvēsināties dīķī, un pēc vēsā ūdens kontrasta savukārt atpakaļ sildīties pirtiņā. Plašā viesu nama pirts spēja pulcināt 15 pirts mīļus, tādēļ dalībnieki tika sadalīti vairākās grupās. Vienas grupas pirts procedūra ilga ap 40 minūtes. 

Projekta “Ķekavas novada PIRTS DIENAS. Mācības par pirts zinībām un veselīgu pirtošanos” ietvaros atsevišķās mācību reizēs tikāmies ar 9 Ķekavas novada pirtniekiem, kā arī novadniekiem organizējām Ķekavas novada pirts zinību svētkus. Projektu organizē LATVJU PIRTS UN SPA ASOCIĀCIJA sadarībā ar Baldones biedrību „Mežapuķes“. Atbalsta Zemkopības ministrija, Lauku atbalsta dienests un Partnerība Daugavkrasts.

Projekta mērķis - veikt mācības Ķekavas novada iedzīvotājiem pie novada pirtniekiem par pirts zinībām un veselīgu pirtošanos nolūkā kopt un uzturēt vienu no kultūrvēsturiskajām vērtībām – latvisko pirtii.

Vairāk informācijas par projektu: https://latvjupsa.lv/pirts-zinibu-dienas-kekavas-novada/